otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

Es gribu Jums pastāstīt..

Šogad Rīgā otro gadu pēc kārtas notika nepieradinātās modes asambleja. Pagājušajā gadā es šo pasākumu neapmeklēju, jo nebiju informēts par tā saturu. Šogad es saņēmu dūšu un aizbraucu uz Dzintariem. Atpūtas namā Daile jau cilvēki rosījās un pirka ēdamo un dzeramo no pārtikas kiosku tirgotājām. Uz NMA ea aizbraucu ar māsu un citām paziņām. Dekorācijas, ārpus un iekšpus atpūtas namam bija greznas un grandiozas, lielas un skaistas, neaizmirstamas. Es nopirkdams un izlasīdams NMA programmiņu, biju saintriģēts līdz sirds dziļumiem. Apkārt "vazājās" nepieradināti cilvēki (neparasti ģērbušies). Atradām sēdamvietas, apsēdušies sākām gaidīt parādes sākumu. Pēkšņi nodzisa apgaismojums un uz pjedestāļa parādījās manekeni un sāka demonstrēt modelētāju darbus, drēbes, cepures, kurpes un citus cilvēkpiederumus. Arī mūzika sāka skanēt no importa skaļruņiem. Tas bija grandiozi. Es aizmirsu ikdienas rūpes, problēmas skolā, es aizmirsu visu un iepeldēju krāsainos tērpos un mūzikā. Tērpi bija dažādi. Gaiši, tumši, raibi, lieli, mazi, caurspīdīgi. Manekenu profesionāla uzstāšanās un tērpu demonstrēšana arī bija neaizmirstama. bez skaistās mūzikas un skaistiem tērpiem bija skaistas atrakcijas un spēles. Pēc tam iznāca diktore un paziņoja: "Endry Logan Show". Uz skatuves parādijās alternatīvā miss "world". Lielās kurpēs un gaišzilā mētelī ietinusies sieviete demonstrēja krāšņo tērpu abstulbušājiem, apmulsušajiem skatītājiem. Zālē bija kluss. Visi sastinguši vēroja šo brīnumu. Miss "world" bija programmas nagla. Kad NMA beidzās, es biju ļoti noguris, jo, vērodams tik uzmanīgi šo pasākumu, biju izlādējis visu savu enerģiju. braukdams mājup, es skatījos uz cilvēkiem un viņu apģērbiem. Salīdzināju tos ar NMA modeļiem. Es noskumu, jo sapratu, ka cilvēkiem ir vāja fantāzija, nav dzīvesprieka, gaišuma. Visi tērpi vilcienā bija melni un pelēki. Cilvēku dzīve kļuvusi bezkrāsaina, vienmuļa, monotona. Mājās atnākdams, es likos gūltā un gulēju. No rīta pamodos un domāju, vai nepieradinātās modes asambleja nebija sapnis. Līdz šai baltai dienai nevaru to aizmirst un netaisos to aizmirst. Iesaku katram cilvēkam no sirds, apmeklējiet nepieradinātās modes asambleju nākošgad. Neskatieties uz biļetes cenu!!! Nenožēlosiet!!!

P.S. Domraksts tapis 20.10.1991. burts burtā pārrakstīts no manas 9a klases burtnīcas

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru