Dziesmu dziedu savu

Labdien mani draugi
Kā arī tie vīna raugi
Kuri rūgst un pūšas
Un audzē savas negodīgās dūšas

Man ir ko teikt
Tik daudz, ka nebūs viegli beigt
Bet tomēr veru vaļā muti
Saņemiet manu smadzeņu žulti

Nav jēgas ticēt nevienam
Reizēm pat liekas, ka arī Dievam
Pasties' sev apkārt un saproti
Kāds cits šeit spēlē galveno noti

Kā saka Gustavo par līmeni
Par pozitīvo vaicā Stībeli
Katram mums jādara kaut kas
Lai noliktu mierā tos maukas

Atņemsim notis, aizvērsim vārtus
Sākam gatavot sārtus
Atbrīvojam beidzot garu
Kurš iekšā mums sēž ar varu

Melnie mākoņi, lietus lāses
Ejiet prom un atcerieties šīs frāzes
Es esmu cilvēks no zemes
Un tikšu es arā no jūsu bedres

Kad tiksim vaļā no burlakiem
Kā no suņiem trakiem
Raksim ciet to bedri ar rokām
Absolūti bez sirdsapziņas mokām

Tad saule mums nesīs rītus siltus
Pilnīgi bez meliem un viltus
Visi būs prom, tik mēs ar Tevi
Un varēsim staigāt tālāk pa zemi

Kā jau teicu, negribu beigt
Tiešām daudz, daudz ko man teikt
Šobrīd man jāiet un nav ko te liegt
Gribu te raudāt, gribu te kliegt.